Senvietu aizsardzība

Kas ir senvieta?

Par senvietām var uzskatīt jebkuru vietu, kurā ir saglabājušās pagātnes cilvēka darbību pēdas, kas palīdz izprast mūsu vēsturi. Latvijā senvietas ir ļoti dažādas – senās dzīvesvietas, apbedījumu vietas, kulta vietas, nocietinājumu būves, nogrimušu kuģu vraki un citas vietas, kas glabā informāciju par mūsu senāko vēsturi. Ja šai senvietai ir īpaša zinātniska, izglītojoša vai kultūrvēsturiska vērtība, tad to pēc īpašas izvērtēšanas var ierakstīt aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Latvijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pašlaik ir iekļauti 2520 arheoloģiskie pieminekļi, tomēr arheoloģisko senvietu skaits ir daudz lielāks, un katru gadu tiek atklātas aizvien jaunas arheoloģiskas senvietas.

Ko var un nevar darīt senvietā?

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir sastādīts ar mērķi panākt, ka zināmās senvietas netiktu izpostītas nedz nezināšanas, nedz mantkārības dēļ.

• Senvietas noteikti var un vajag apmeklēt un tajās patīkami pavadīt laiku;

• Senvietas arī ir ieteicams apkopt un par tām rūpēties. Atsevišķa saskaņošana nepieciešama vienīgi uzsākot rakšanas vai apjomīgākus labiekārtošanas darbus;

• Ja senvietās vēsturiski noris zemkopība, tad vietai kļūstot par kultūras pieminekli to drīkst turpināt. Viens no labākajiem senvietu saglabāšanas un izmantošanas veidiem ir to izmantošana ganībām vai pļaušana sienam: tādējādi lauks neaizaug, ir pārskatāms un netiek apdraudētas zem zemes esošās arheoloģiskās vērtības, bet zemes īpašnieks turpina gūt no zemes saimniecisku labumu;

• Mežizstrādi senvietas teritorijā drīkst veikt ziemas mēnešos saskaņojot ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Senvietu apdraud nevis koku nociršana, bet gan smagās tehnikas pārvietošanās, tādēļ veicot to, kad zeme ir sasalusi un izmantojot mazjaudas tehniku, senvieta tiks saglabāta.

• Zemes īpašnieks, pat ja uz šīs zemes ir kultūras piemineklis patur uz šo zemi visas savas tiesības, ciktāl tās neapdraud senvietas saglabāšanu nākotnei.

Senvietas patiesā vērtība ir nevis priekšmetos, kas guļ zem zemes, bet pašā zemē. Tā glabā putekšņus, ēdienu paliekas, cilvēku un dzīvnieku kaulus, celtņu detaļas, pēdas no senām aizsardzības sistēmām u.c. vērtības, ko spēj iznīcināt nevērīgs lāpstas dūriens. Tāpēc arheoloģiskās senvietas ir jāsargā no to uzrakšanas, kas iznīcina senās zem zemes saglabājušās konstrukcijas – vēsturiskā “puzle”, ko varētu fiksēt un aprakstīt arheologs, tiek neatgriezeniski iznīcināta, pat ja atrastās senlietas vēlāk nonāk muzejā.

Vai es varu atklāt jaunu senvietu?

Jaunas senvietas tiek atklātas katru gadu. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām un cilvēku iespējām vizuāli izstaigāt visu Latviju - ir iespējams atklāt līdz šim aizmirstas senvietas.
Lielisks senvietu atrašanas rīks ir zemes reljefa LIDAR kartes (kartes.lgia.gov.lv vai www.lvmgeo.lv/kartes). Tajās ikviens cilvēks var atrast īpatnējus cilvēku veidotus pārrakumus un veidojumus, kuri varētu norādīt uz nezināmām senvietām.

Atrodot potenciālu senvietu, var pārbaudīt vai tā jau nav zināma aplūkojot šo vietu kultūras pieminekļu kartē.

Ja senvieta nav atrodama kartē tad iespējams, ka tā vel nav zināma. Par potenciālu senvietu var ziņot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (arheologija@mantojums.lv), pašvaldībai vai tuvējam muzejam.

Senvietu būs iespējams ātrāk novērtēt ja iesniegumam būs pievienots:

• senvietas attēls dabā,

• kartes izgriezums ar atzīmētu atrašanās vietu,

• zemes/objekta īpašnieks,

• ieteicams arī koordinātas un neliels apraksts par to, kas par šo vietu zināms, vai tajā atrastas kādas senlietas.

Nav nepieciešams senvietā pašam rakt, lai atrastu tur kādus priekšmetus, jo tas var izpostīt vel nezināmās vērtības.

Kā iedala pieminekļus un kas par tiem atbild?

Latvijā kultūras pieminekļus iedala piecās grupas:

• pasaules nozīmes kultūras pieminekļi (iekļauti UNESCO sarakstā)

• kultūras pieminekļu rezervāti vai īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas

• valsts nozīmes kultūras pieminekļi

• reģiona nozīmes kultūras pieminekļi

• vietējas nozīmes kultūras pieminekļi

Pirmās četras pieminekļu grupas atrodas valsts (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes) pārziņā, bet vietējās nozīmes pieminekļi atrodas pagasta pārziņā.