Ko darīt ar senlietu? — LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA

Kā zināt, vai priekšmets ir senlieta?

Vēsturiskus artefaktus cilvēki mēdz uziet biežāk, nekā sākotnēji varētu šķist. Seno dzīvesvietu un kapu vietu paliekas ir mums visapkārt - dažreiz arī mūsu piemājas sakņu dārziņā. Stādot rozes vai staigājot pa apartu lauku var gadīties uziet senlietu. Bet kā zināt vai tā ir tiešām sena un aizsargājama?

Latvijas likumdošanā senlietas ir cilvēka izgatavoti priekšmeti, kas vecāki par 17.gs. (ieskaitot). Neatkarīgi no to atradumu vietas, stāvokļa vai mantiskās vērtības. Tas ieskaitītu tādus priekšmetus kā: rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas u.c. Visi šie priekšmeti ir aizsargājami - tie pieder valstij un tos glabā publiskie muzeji.

Protams, nezinātājam šos priekšmetus var būt grūti atpazīt. Tādēļ visātrāk būtu ar priekšmetu vērsties tuvējā muzejā vai kultūras mantojuma pārvaldē. Ja praktisku iemeslu dēl nespējat aizkļūt uz minētajām iestādēm varat vērsties pie speciālistiem caur epastu - iesūtot priekšmeta bildes. Taču jāņem vērā, ka neredzot klātienē priekšmeta izmēru, svaru un citas pazīmes to ir grūtāk atpazīt.

Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde:
www.nkmp.gov.lv/lv/filiales

Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs: arheologija@lnvm.lv

Atradu senlietu - ko darīt?

Kā jau minēts iepriekš - visas senlietas pieder valstij un tos glabā publiskie muzeji.

Atrastā senlieta ir jānodod tuvējā muzejā vai kultūras mantojuma pārvaldē. Tur tos būs iespējams glabāt atbilstošā temperatūrā un mitrumā, jo, diemžēl, priekšmeti pēc atgriešanās virszemē sāk ļoti strauji rūsēt un bojāties. Muzejs spēs nodrošināt, ka tie pāris gadu laikā nesairs un tos varēs apskatīt gan mazbērni, gan mazmazbērni. Muzejs arī nodrošinās, ka šīs senlietas netiks nejauši pazaudētas vai pārdotas ārzemju kolekcionāriem.