Mūžībā devusies Zinātņu akadēmijas vēstures goda doktore Zigrīda Apala
In memoriam
Mūžībā devusies arheoloģe, Zinātņu akadēmijas vēstures goda doktore Zigrīda Apala (02.10.1936–19.07.2026). Aizvadīts bagāts un piepildīts mūžs, atstājot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas arheoloģijā, kultūras mantojuma saglabāšanā un sabiedrībā kopumā.
Zigrīdas profesionālais mūžs cieši saistīts gan ar Cēsu pili, gan ar Āraišu ezerpils Arheoloģisko parku. Viņa vienmēr bija līdzās arheologam Jānim Apalam kā uzticams atbalsts Āraišu ezerpils izrakumu laikā (1965–1969, 1975–1979), kā arī ezerpils rekonstrukcijas procesā. Zigrīda pētīja arī Āraišu pili un 13.–14. gadsimta Uplantu kapsētu Drabešos, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu viduslaiku arheoloģijas izpētē.
Vēlāk Zigrīda aktīvi iesaistījās “Ezerpils fonda” darbībā, kas nodrošināja Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka attīstību un izaugsmi. Kopā ar Jāni Apalu viņa bija starp aktīvajiem EXARC (Starptautiskās eksperimentālās arheoloģijas, brīvdabas muzeju, tradicionālo amatu un kultūras mantojuma interpretācijas asociācijas) dibināšanas iniciatoriem 2003. gadā un vēlāk aktīvi iesaistījās tās darbībā. Tolaik Āraišu ezerpils piesaistīja plašu starptautisku uzmanību gan ar bagātīgajiem arheoloģiskajiem atradumiem, gan kā unikāls zinātniskās rekonstrukcijas piemērs.
Sadarbībā ar EXARC kolēģiem tika īstenoti daudzi nozīmīgi projekti, kas sekmēja arheoloģiskā parka attīstību un nostiprināja tā vietu starptautiskajā tūrisma un eksperimentālās arheoloģijas apritē.
Vēl neilgi pirms aiziešanas mūžībā Zigrīda ar siltām atmiņām kavējās pie EXARC pirmsākumiem un vēlējās nosūtīt bijušajiem kolēģiem mūsu jaunās ekspozīcijas katalogu.
Arī pēdējos gados Zigrīda bija nenovērtējams atbalsts un padomdevēja mūsu komandai. Viņa sniedza būtisku ieguldījumu Āraišu ezerpils apmeklētāju centra ekspozīcijas izveidē, kas tika atklāta 2020. gadā.
Viņa bieži viesojās pie mums. Zigrīdai patika apsēsties ekspozīcijā pie Jāņa Apala rakstāmgalda, pārlapot grāmatas un rakstus no viņa bibliotēkas, dalīties atmiņās un pārdomās. Viņai ļoti rūpēja ezerpils tehniskais stāvoklis un tās saglabāšanas nākotne. Mēs viņai apsolījām, ka ezerpils tiks atjaunota, un šo solījumu nesīsim sev līdzi arī turpmāk.
Mums ļoti pietrūks Zigrīdas asā prāta, izcilās atmiņas un patiesās intereses par notiekošo. Viņai piemita lieliska humora izjūta, viņa bija brīnišķīga sarunu biedre, ar kuru varēja runāt par visdažādākajām tēmām. Zigrīda mīlēja dziedāt – arī cienījamā vecumā viņa zināja neskaitāmu dziesmu vārdus un tās skaisti izpildīja. Viņa bija sirsnīga un viesmīlīga. Dodoties pie viņas darba jautājumos, nekad netikām pavadīti prom bez kafijas tases un garda cienasta.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Zigrīdas Apalas ģimenei, tuviniekiem un visiem, kuriem bija gods viņu pazīt. Zigrīdas darbi, zināšanas un cilvēcība paliks dzīvas mūsu atmiņās un Āraišu ezerpils stāstā.
/ Teksts un attēls no Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks Facebook posta /