29. septembrī: “Kā priekšmetam likt runāt? Dabaszinātņu metodes muzeja priekšmetu izpētē”
Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs 29. septembrī aicina uz Vēlo otrdienu sarunu “Kā priekšmetiem likt runāt? Dabaszinātņu metodes muzeja priekšmetu izpētē”.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta speciālisti Alise Gunnarssone, Vanda Visocka un Eduards Plankājs, kā arī Restaurācijas departamenta ķīmiķe Indra Tuņa klausītājus iepazīstinās ar dabaszinātņu metodēm, kuras tiek izmantotas LNVM glabāto priekšmetu izpētē, lai paplašinātu priekšstatus par cilvēku dzīvi tūkstošiem gadu senā pagātnē.
Arheoloģiskie atradumi – senlietas, trauku lauskas, kauli u.c. – ir vienīgā liecība par cilvēku dzīvi Latvijas teritorijā par vairāk nekā 10 000 gadu ilgu periodu, jo rakstītās liecības pieejamas tikai pēdējo tūkstošgadi un arī tās ir nepilnīgas. Tādēļ lietisko avotu padziļināta izpēte ir teju vienīgā iespēja uzzināt vairāk par seno Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
LNVM Arheoloģijas departamenta galvenā krājuma glabātāja Alise Gunnarssone iepazīstinās ar izotopu, lipīdu, putekšņu un biomarķieru analīzēm, kas ļauj precīzāk noskaidrot, ko ēda cilvēki pirms vairāk nekā 1000 gadiem. Jaunus secinājumus par to ļāvusi izdarīt 11.-13. gs. trauku lausku izpēte. Krājuma glabātāja Vanda Visocka savukārt stāstīs par iespējām, ko sniedz keramikas trauku petrogrāfiskās un ķīmiskās analīzes. Tās ļauj uzzināt, kāds māls izmantots, kādi liesinātāji tam pievienoti, kā arī to, no kurienes šie materiāli nākuši – vai tie ir vietēji, vai varbūt ievesti.
Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā organiskā materiāla izpētē viena no senākajām metodēm ir radioaktīvā oglekļa 14C datēšana, ar kuru iepazīstinās Arheoloģijas departameta speciālists Eduards Plankājs. Viņa redzeslokā ir arī citas kaulu izpētes iespējas gan analizējot to ārējās pazīmes (izmērs, suga, traumas un slimības, bioloģiskais vecums), gan ķīmisko sastāvu. Jaunus secinājumus par seno cilvēku uzturu ļauj gūt arī stabilo izotopu analīzes, kurās kaulu kalogēnā tiek aprēķinātas oglekļa un slāpekļa stabilo izotopu proporcijas – tās izmainās dažādos barības ķēdes posmos.
Savā pieredzē dalīsies arī Restaurācijas departamenta ķīmiķe Indra Tuņa, kura ikdienā izmanto gan klasiskās ķīmijas metodes, gan arī iespējas, ko sniedz pavisam jaunas tehnoloģijas, tostarp LNVM rīcībā esošais Ramana spektrometrs. Paskatīsimies uz materiālu izpētes iespējām no visvienkāršākās mikroskopijas līdz pat kodoltehnoloģijām, kuras izmanto kultūras mantojuma saglabāšanai.
“Vēlo otrdienu” saruna notiek LNVM jubileju izstādes “Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?” ietvaros. Tā vēsta par muzeja ikdienas darbu visās svarīgākajās jomās – krājuma saglabāšanu, restaurāciju, pētniecību un vēstures komunikāciju.
Pasākums notiks LNVM pagaidu ekspozīciju telpās Brīvības bulvārī 32, obligāta iepriekšēja pieteikšanās, rakstot uz info@lnvm.lv, vai zvanot 67221357. Pasākuma dalībnieku skaits ir ierobežots epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.