Jauno arheologu pulciņam - 50!
JAUNO ARHEOLOGU PULCIŅAM – 50
19.martā Rīgas Skolēnu pilī notika pils Jauno arheologu pulciņa piecdesmitgades sarīkojums, par ko varam teikt lielu paldies pulciņa ilggadējai, bet joprojām možajai vadītajai, kādreizējai pulciņa dalībniecei Inārai Kunigai. Pašreizējie pulciņa dalībnieki Ināras vadībā sanākušajiem ap 80 bijušajiem pulciņa dalībniekiem sniedza vizuāli interesantu un plašu retrospektīvu ieskatu par piecdesmit gadu garumā notikušo izrakumu rezultātiem un sadzīvi, izmantojot arī kādreizējo “jauno arheologu” atmiņu fragmentus. Pulciņu jubilejā sveica arī tādi pazīstami arheologi kā mūsu cienījamā akmens laikmeta pētniece Ilze Loze un profesors Andrejs Vasks. Arī no biedrības puses sveicām pulciņu ar mūsu atzinības rakstu un ziediem. Arī kādreizējie pulciņa dalībnieki pa “vecuma grupām” sveica mūsu skolotājas, kolektīvi fotografējās un kavējās savstarpējās atmiņās par “jauno arheologu” gaitās piedzīvoto.
Oficiāli Jauno arheologu – vēsturnieku pulciņa pirmā nodarbība skolotājas Stefānijas Urtānes vadībā notika toreizējā Rīgas Pionieru pilī 1965.gada 1.oktobrī ar ekskursiju pa partizāņu (saprotams, ka atbilstoši laikam – “sarkano”) cīņu vietām, bet vēlāk galveno vērību pievērsa Latvijas un Rīgas senākās vēstures izzināšānai, apmeklējot muzejus un kopš 1966.gada piedaloties arī arheoloģiskajos izrakumos. Pirmie no tiem notika Daugmales pilskalnā un tos no 1966.-1970.gadam vadīja mūsu skolotājas Stefānijas vīrs, Dr.hist. Vladislavs Urtāns (1921 – 1989). No 1971.- 1976.gadam viņa vadībā notika izrakumi arī Aizkraukles pilskalnā, baznīcas kapsētā un Lejasžagaru kapulaukā un kopš 1974.gada vasaras šajos izrakumos kā jauno arheologu pulciņa biedrs piedalījos arī es. Īpaši spilgtā atmiņā palikusi 1975.gada pirmsjāņu diena, kad X izrakumu laukumā, kurā strādāju arī es, tika atrasts 11.gs. Rietumeiropas monētu depozīts.
No 1976.gada pastāvēja pat divi jauno arheologu pulciņi – S. Urtāne uzsāka vadīt Jauno arheologu pulciņu Republikāniskajā jauno tūristu stacijā, vasarās V. Urtāna vadībā pētot Madalānu pilskalnu un kapulauku (1977.-1988.g.), bet Ināra Kuniga turpināja darbu pilī un vasarās pētīja Kristapiņu kapulauku (1977.- 1980.; 1984.- 1987.; 1999.-2000.g.).
Arī es jau studiju gados sāku vadīt pils Jauno arheologu pulciņu un tieši pulciņa vadīšana ir pirmais ieraksts manā darba grāmatiņā. Kopā ar kolēģi un draugu Jāni Siatkovski (1957 – 1991) vadījām izrakumus un pulciņa nometni Pāvulkalna viduslaiku kapsētā, Ventspilī, Piltenes Druķēnu kaupulaukā, Rīgā – Kaļķu un Vaļņu ielu stūrī, kā arī Sāraju kuršu ugunskapos.
Daudzi no kādreizējiem pulciņa biedriem ir kļuvuši par plaši pazīstamiem mūsu nozares speciālistiem – Juris Urtāns, Armands Vijups, Mārtiņš Lūsēns, Ieva Ose, Irita Žeiere, Andris Šnē u.c. Prieks, ka Ināra Kuniga ar savu enerģiju, neatlaidību un darba mīlestību ir spējusi mīlestību pret Latvijas senvēsturi un kultūru ieaudzināt arī šajā gadsimtā pulciņu apmeklējušajos dalībniekos un, jo lielāks prieks, ka daudzi no tiem ir kļuvuši par arheologiem un mūsu biedrības biedriem (Inna Rozentāle, Mārcis Kalniņš, Eduards Plankājs).
Lai Inārai un pašreizējiem pulciņa dalībniekiem veselība, darba prieks un daudz jauni, interesanti atklājumi mūsu senākās vēstures izzināšanā!
Jānis Asaris